Viedās pilsētas - kā līdz tādām nonākt? | KPMG | LV
close
Share with your friends
Viedās pilsētas

Viedās pilsētas - kā līdz tādām nonākt?

Viedās pilsētas - kā līdz tādām nonākt?

Ikviens vēlas dzīvot viedā pilsētā. Un ikviens pilsētas vadītājs vēlas vadīt viedāku pilsētu. Nav arī brīnums: “viedās pilsētas” sola iepriekš nepieredzētu pilsētas pakalpojumu nodrošināšanas procesu un tā efektivitāti. Tās ļauj pilsētniekiem – pilsētu pakalpojumu “galapatērētājiem” – jaunos un jēgpilnākos veidos iesaistīties pilsētas dzīvē un izmantot tās infrastruktūru. Savukārt pilsētplānotājiem un vadītājiem tiek sniegti vērtīgi ieskati un iespējas izpausties. Tās rosina uz inovācijām, izaugsmi un harmoniju.

Nav pārsteigums, ka visā pasaulē pilsētas aktīvi iegulda jaunajās tehnoloģijās. Bet vai tiešām pilsētas kļūst viedākas, vai arī tikai tehnoloģiski attīstītākas?

Galvenais – saprast, kā veikt veikt uzlabojumus

Patiesībā pilsētu “viedums” neslēpjas jaunākajās tehnoloģijās. Galvenais ir tas, kā tehnoloģijas tiek izmantotas, lai uzlabotu pakalpojumu efektivitāti, kā tiek uzlabota pakalpojumu vērtība pilsētnieku vajadzībām, un – kā rast jaunu veidus, lai izpildītu pieaugošās pakalpojumu prasības.

Problēma ir tajā, ka tikai dažas pilsētas skaidri apzinās savu pašreizējo pakalpojumu efektivitāti. Daudzām pilsētām izteikti trūkst informācijas dažādās jomās, kā rezultātā tiek ierobežota to spēja gūt reālu un uzticamu ieskatu savu pakalpojumu piegādē.

Ir saprotams, ka dažās jomās informācija vienmēr trūks, jo ir neiedomājami grūti aprēķināt, cik pilsētnieku katru gadu izmanto pilsētas parkus. Taču citi dati (piemēram, cik kilometru garas ir ielas ar sadalošajām joslām) bieži vien netiek apkopoti vai iegūti. Personas, kuras informāciju apkopo, bieži vien to dara departamentu vai nodaļu līmenī, tādējādi palaižot garām iespēju gūt reālu ieskatu par šiem mērījumiem pakalpojumu līmenī.

Pat ja pilsētās tiek iegūta pareizā informācija, tikai ļoti retos gadījumos ir patiesa izpratne par to, ko nozīmē “laba” pakalpojumu efektivitāte. Nav vienotas globālās sistēmas, kas salīdzinātu efektivitāti valstu un pilsētu pakalpojumu zonu mērogā. Nav vienas “Lielās ideju grāmatas” pilsētām.

Taču tas nav pārsteigums. Pilsētu efektivitātes salīdzināšana ir ļoti grūts un laikietilpīgs process. Daļēji tas ir tāpēc, ka nav divu pilsētu, kas vienus un tos pašus elementus mērītu identiskā veidā. Un daļēji tāpēc, ka katrai pilsētai ir atšķirīga vides, sociālā, politiskā un ekonomiskā realitāte. Visi šie aspekti tieši ietekmē pilsētu individuālās izmaksas un iespējas.

Kā rezultātā vairums pilsētu vadītāju pieņem būtiskus lēmumus (kurus bieži vien ievērojami ietekmē dažādu paaudžu mijiedarbība), balstoties uz pieredzi, novecojušiem modeļiem un instinktiem. Un tāpēc viņiem bieži vien nav reāla izpratne par to, kā viņu veiktie ieguldījumi tehnoloģijās padara pilsētas “viedākas”.

Dodiet datus

Mūsdienās pilsētu vadītājiem visvairāk ir nepieciešama labāka, uzticamāka un svaigāka informācija. Tā ļautu pilsētu vadītājiem saprast, kur nepieciešami uzlabojumi, tādējādi palīdzot novirzīt investīcijas uz projektiem un tehnoloģijām, kuras patiešām spēj ikdienu pilsētā padarīt efektīvāku.

Labāka un kvalitatīvāka informācija arī ļautu tiem kļūt par stratēģisku pārmaiņu veicinātājiem. Iedomājieties, cik aktīvi un pamatoti varētu diskutēt par ceļu remondarbiem, ja pilsētniekiem būtu atbilstoša informācija par
faktiskajām ceļu remondarbu izmaksām. Vai – ja galvenie lēmumu pieņēmēji būtu precīzi informēti par to, kāds rezultāts ir panākts ar pakalpojumiem, kas sniegti par budžetā atvēlēto naudu. Vai arī – ja pilsētu vadītājiem beidzot būtu pieejama skaidra un ticama kopaina par nākotnes pieprasījuma prognozēm. Taču tam ir vajadzīgi uzticami dati, gudra analītika un spēcīgs vēsturisko rezultātu un efektivitātes salīdzinājums. Diemžēl šāda priekšrocība ir pieejama tikai dažās (ja vispār kādās) pilsētās pasaulē.

Pirms dažiem mēnešiem KPMG International publicēja ambiciozu ziņojumu, kura mērķis bija ielikt pamatus pilsētas pakalpojumu salīdzinājumam nākotnē "Benchmarking city services: Finding courage to improve." Sadarbojoties ar 35 pilsētām visā pasaulē (kuras atspoguļo gandrīz visus ģeogrāfiskos reģionus un izmērus), tā mērķis bija izstrādāt efektivitātes mērus 12 dažādām pilsētas pakalpojumu “grupām” – tādām galvenajām jomām kā ceļi, tranzīts, dzeramā ūdens apgāde un atkritumu savākšana. Pēc tam mēs apstrādājām dalībnieku datus tā, lai viņi pirmo reizi mūžā varētu ticami salīdzināt sava darba rezultātus dažādās pilsētas pakalpojumu jomās.

Mēs noskaidrojām, ka vadošās pilsētas bija nevis tās, kuras ir ieviesušas konkrētu tehnoloģiju vai platformu, bet gan tās, kuras uzskata, ka tehnoloģiju pieejamība ir viena no iespējām, kā uzlabot pilsētas pakalpojumu piegādi un efektivitāti.

Dažos gadījumos tas nozīmētu koncentrēties uz vairākām jomām vienlaicīgi, lai atklātu jaunas iespējas, kā radīt vērtību. Piemēram, automatizēto un viedo ūdens mērītāju ieviešana Toronto, Kanādā ir ļāvusi pilsētai pāriet uz
dinamiskāku un caurskatāmāku rēķinu sagatavošanas modeli, kā rezultātā sūdzības par ūdens mērītāju problēmām ir būtiski samazinājušās.

Citos gadījumos tas nozīmētu izmantot tehnoloģijas, lai mudinātu pilsētniekus aktīvāk izmantot pilsētas pakalpojumos. Brisbenā, Austrālijā pilsētas atkritumu apsaimniekotājs ir izveidojis “Brisbenas atkritumu konteineru un pārstrādes aplikāciju”, kas ne tikai sniedz iedzīvotājiem svarīgu informāciju, bet arī ietver jautru tiešsaistes atkritumu pārstrādes spēli un mudina klientus pasūtīt lielākas atkritumu tvertnes. Šāds risinājums ir ne tikai veicinājis iedzīvotāju aktīvāku iesaisti atkritumu pārvaldīšanas procesā, bet arī ļāvis pilsētai atlikt pakalpojumu līmeņa palielināšanu.

Varbūt arī tas vienkārši nozīmē, ka ir izveidota atbilstoša vide inovāciju un izaugsmes veicināšanai. Filadelfijā, Amerikas Savienotajās Valstīs pilsētu vadītāji izveidoja “Capital Consortium” un “Biz Coach” programmas, lai
palīdzētu maziem vietēja mēroga biznesiem, kuri pieder galvenokārt minoritātēm, iegūt jaunu kapitālu. 2016. gadā valsts Komercdepartaments ar dažādu programmu starpniecību piešķīra kredītus komercdarbībai aptuveni 1,5 miljonu ASV dolāru apmērā. Tas ir palīdzējis izveidot veiksmīgus biznesus, kuri pilsētai piesaista jaunas investīcijas, idejas un tehnoloģijas.

Kā labāk izprast viedās pilsētas

Kā gudrāk izmantot valdības investīcijas tehnoloģijās, lai pilsētniekiem sniegtu īstenu vērtību? KPMG pētījums un pieredze rāda, ka ir četri galvenie veidi, kā pilsētu vadītājiem un lēmumu pieņēmējiem rīkoties, lai labāk izprastu savu pilsētu tehnoloģiju investīcijas.

1.  Uzlabot datus un analītiku. Īstermiņā galvenais akcents tiks likts uz pareizo efektivitātes mēru identificēšanu, nodrošināšanu un ziņošanu par tiem. Tomēr vidējā termiņā pilsētām vajadzēs saskaņot un integrēt šos datus, lai sniegtu pilnīgāku un reālistiskāku kopainu par faktiskajiem rezultātiem.

2. Noskaidrot, kā īsti izskatās “labs”. Tas nozīmē, ka pilsētu vadītājiem būs jāsāk izveidot skaidrāka bilde par pagātnes rezultātiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem. Vissarežģītāk pilsētu vadītājiem tomēr būs panākt lielāku konsekvenci tajā, kā pilsētas pakalpojumi tiek mērīti un kā par tiem tiek ziņots. Un tas attiecas ne tikai uz pakalpojumu mērīšanu pilsētu mērogā, bet arī mērījumiem pakalpojumu starpā.

3. Veicināt uz datiem balstītas lēmumu pieņemšanas kultūru. Koncentrēties uz tādas kultūras radīšanu, kurā visu pilsētas un pašvaldību pakalpojumu pamatā ir dati un analītika. Lēmumiem vajadzētu būt balstītiem ne tikai uz vēsturiskajiem datiem un pieredzi, bet arī uz reāllaika darbības rādītājiem un precīzām pieprasījuma prognozēm. Pēc tam pilsētu vadītājiem vajadzētu izmantot šos datus, lai saprastu, ko darīt ar efektivitātes mērījumiem, lai tie atbilstu mērķiem.

4. Pārņemt vadības grožus. Pāreja uz datos balstītu lēmumu pieņemšanu, visticamāk, izraisīs neērtas diskusijas, jo nepārskatāmais instinktu vadītais lēmumu pieņemšanas process tiks aizvietots ar skaidriem empīriskiem pierādījumiem. Jauno modeļu ieviešana un efektivitātes pieaugums liks vecajiem modeļiem atkāpties. Pilsētas pakalpojumu sniedzējiem un politiķiem būs jāiemācās strādāt vidē, kurā lēmumu pieņemšana ir balstīta uz pierādījumiem. Turklāt būs nepieciešams arī skaidrs skats uz nākotni, spēcīga vadība un vēlme veicināt īstas pārmaiņas.

Patiesībā neviens īsti nezina, kas notiks nākotnē un kā uz pārmaiņām reaģēs pilsētas, pilsētnieki un valdības. Taču mēs droši zinām, ka pilsētnieki turpinās pieprasīt efektīvākus pilsētas pakalpojumus. Mēs zinām, ka valdībām būs jāpieņem sarežģīti lēmumi ar ilgstošām sekām par to, kādās jomās ieguldīt nodokļu maksātāju naudu. Un mēs zinām, ka jaunas pieejas un inovācijas turpinās graut pastāvošo kārtību.

Šajā vidē tehnoloģijas nenosaka pilsētas viedumu. Viedumu nosaka pilsētas spēja izprast, pārvaldīt un kontrolēt efektivitāti, lai nodrošinātu viedākus pakalpojumus un sniegtu lielāku vērtību. Un tas ir arī gudrākais veids, kā pilsētai kļūt viedai.

 

Raksta oriģināla autors: Alan S. Mitchell, Direktors, KPMG Kanādā.