Aprites ekonomika | KPMG | LV
close
Share with your friends

Aprites ekonomika

Aprites ekonomika

Intervija ar KPMG Nīderlande ilgtspējīgas attīstības vecāko konsultanti Suzanne Kuiper.

Saistītais saturs

Ar ko aprites ekonomika atšķiras no bioekonomikas?

Bioekonomika ir aprites ekonomikas daļa. Aprites ekonomikā ir divi apļi. Viens ir tehniskais aplis ar tehniskajiem elementiem, kas nav atjaunojami. Šos elementus ir jāuztur apritē, cik vien ilgi iespējams, ar to atkārtotu lietojumu, lai tie nenokļūtu atkritumos. Pirmais veids tam ir produkta salabošana, kad tas ir salūzis, nevis tā aizvietošana, vai arī cita lietotāja atrašana, kad pirmajam lietotājam tas nav vajadzīgs. Un kad produkts vai tā daļas vairs nevar tikt lietotas atkārtoti, tas ir jāpārstrādā, lai iegūtu tehniskos elementus.

Otrs aprites ekonomikas aplis ir bioloģisko materiālu aprite. Tie ir jau atjaunojamie materiāli, un arī ir svarīgi, lai tie viena produkta dzīves cikla beigās tiktu izmantoti citiem atjaunojamajiem materiāliem.

Lineārajā ekonomikā ir redzams, ka tehniskie un bioelementi tiek salikti kopā, tāpēc arī bioloģiskie elementi netiek izmatoti jaunam ciklam.

Arī jūs, tātad, pretstatāt lineāro ekonomiku citai, kas šai gadījumā ir aprites ekonomika, un tās nav savienojamas?

Nē, nav, un mēs pārkārtojamies no vienas uz otru.

Tas ir interesanti, jo arī plašāk ekonomikas pašreizējā pārkārtošanās ir no lineāras ekonomikas uz inovācijas ekonomiku, kas ir eksponenciāla. Proti, tās potenciāls nav lineārs, bet jebkurā virzienā.

Aprites ekonomikā tas virziens ir ciklisks, nevis kā līdz šim – paņemt, uztaisīt un izmest.

Bet izaicinājums acīmredzot ir tas pats – kā pie lineārās ekonomikas pieradušajiem sadarboties? Jo, jādomā, sadarbība ir atslēgas vārds arī aprites ekonomikā.

Sadarbība aprites ekonomikā ir atslēgas vārds. Šis ir pārejas periods, un ir nepieciešama gan atšķirīga domāšanas perspektīva, gan arī jaunu biznesa modeļu izdomāšana, un tiem ir nepieciešama sadarbība, jo no kompānijām var tikt prasītas jaunas funkcijas.

Tā vietā, lai vienkārši ražotu un pārdotu produktu, no tām var tikt sagaidīts, ka produkts tiks iznomāts, nevis pārdots.

Jo, kompānijai paturot produkta īpašnieka statusu, kļūst vienkāršāk ietekmēt gan atbilstīgu produkta dizainu, gan atkārtoti lietojamo elementu savākšanu. Tas nozīmē, ka kompānijas biznesa dzinulis ir produktu ilgtspēja, jo tā paliek produkta īpašniece un gūst peļņu tā dzīves ciklā no tā izīrēšanas un sniegtajiem pakalpojumiem. Arī patērētājiem ir labāk, ja produkta dzīves cikls ir ilgāks un tā dizains ir tāds, ka atsevišķās daļas ir aizvietojamas un pārstrādājamas.

Produktu spektrs šādam biznesam ir plašs – no automašīnām līdz elektriskajiem urbjiem.

Jā. Un pārejas periodā sadarbība ir sevišķi nozīmīga, jo kompānijai ir jādara visādas lietas, ko tā iepriekš nav darījusi. Tas prasa, piemēram, jaunu loģistiku. Lineārajā ekonomikā kompānijā zina, kā nogādāt preci līdz patērētājam, bet kā tās elementus savākt un nogādāt atpakaļ? Tas viss prasa zināšanas un sadarbību starp iesaistītajām pusēm gan piegāžu ķēdēs, gan ārpus tām. Jo varbūt kompānija ar citām pusēm var dalīties materiālu plūsmā un ražošanas aktīvos. Tas prasa jaunu domāšanu.

Pēc jūsu pieredzes, cik plaša ir šādas jaunas domāšanas izplatība?

Tā izvēršas, un Latvijā mēs semināru ieinteresētajām pusēm rīkojam kopā ar Eiropas Komisiju. EK ir ierosinājusi Aprites ekonomikas pakotni – likumdošanas kopumu ar mērķi Eiropā veicināt pāreju uz aprites ekonomiku.

Šī konkrētā programma Rīgā ir īpaši mērķēta uz mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) atbalsta organizācijām, jo MVU piemērot savus biznesa modeļus aprites ekonomikai ir izaicinošāks uzdevums. Bet tieši MVU Eiropā ir ārkārtīgi liela uzņēmējdarbības un darba tirgus daļa, tāpēc tieši to ir tik svarīgi iekļaut šai pārejas procesā.

Šai pārejā MVU ir gan riski, gan iespējas, jo mazākiem biznesiem pārkārtošanās process ir vienkāršāks. Tāpēc KPMG Eiropā veic MVU atbalsta organizāciju apmācību, lai tās spētu atbalstīt un tālāk apmācīt savus biedrus.

Pieļauju, ka pašā sākumā tas MVU prasa vai no ļoti ekoloģisku domāšanu un personīgu motivāciju, vai ļoti lielu stimulu, lai kaut ko mainītu.

Tomēr pārmaiņas notiek, un daudzos gadījumos cilvēki ierauga, ka aprites ekonomikā ir arī labas biznesa iespējas. Uz to mēs fokusējamies arī KPMG – šīs iespējas parādīt. Piemēram, ja uzņēmums pāriet uz biznesa modeli, kurā produkts ir pakalpojums (PaaS), tam ir lieli vides ieguvumi.

Šai modelī ir liels stimuls ilgtspējīgāku produktu radīšanā, ilgākā materiālu izmantošanā un arī intensīvākai produktu lietošanai, tāpēc tā ir ierosme jaunam dizainam. Ja lineārajā ekonomikā dzinulis ir saražot un pārdot pēc iespējas vairāk produktu, tad šeit fokuss ir uz ilgtermiņa attiecībām ar klientu. Un tas ļoti bieži nozīmē arī labu biznesa iespēju, jo tas rada noturīgāku ieņēmumu plūsmu un mazāku pakļautību tirgus svārstībām.

Tāpēc aprites ekonomika nav tikai par vides politiku, bet arī par jauniem biznesa modeļiem mainīgā pasaulē. Arī resursu kļūst mazāk, tāpēc jaunu produktu ražošana kļūs aizvien apgrūtinošāka, kas nozīmē apgrūtinājumu lineārajiem biznesa modeļiem un augstāku risku.

Acīmredzami PaaS ir biznesa loģika lielajām kompānijām, piemēram, autoražotājiem. Tā Volvo sāk jau sekot savu spēkratu visam dzīves ciklam, bet tā ir liela kompānija ar spēcīgu finanšu aizmuguri.

Jā, bet arī mazie uzņēmumi to saprot, tikai mazajiem šos jaunos modeļus ir grūtāk finansēt. MVU būs grūtāk šādai biznesa modeļa maiņai paprasīt bankā kredītu – ka viņi tagad nepārdos savus produktus, bet izīrēs. Tas nozīmē, ka arī produktu atpelnīšanās periods ir ilgāks.

Tomēr tiek izstrādāti instrumenti tieši MVU atbalstam un arī radīt tiem atbilstīgas zināšanas. Tā EK ir izveidojusi Resursu efektivitātes zinību centru, kur MVU var saņemt konsultācijas un papildināt zināšanas, kā arī tam ir ES fondu līdzekļi, piemēram, Apvārsnis 2020 un COSME programmā. Tās ir programmas inovācijai un MVU atbalstam tieši pārejai uz inovatīviem biznesa modeļiem, ieskaitot aprites ekonomiku.

Pārvaldības modeļa maiņa jau ir viens no inovācijas veidiem.

Jā, un tā ir vienlīdz tehnoloģiskā un sociālā inovācija.

Vēl par sadarbību. Arī jūsu seminārs Rīgā ir MVU atbalsta organizācijām. Vai tas nozīmē, ka aprites ekonomikas infrastruktūra ir pirmā, un tad seko biznesa iespējas?

Mēs sniedzam zināšanas MVU atbalsta organizācijām, lai tās jau tālāk veidotu arī aprites ekonomikas prakses kopienas. Nīderlandē mums jau ir liela MVU ekosistēma, kas gan sadarbojas ilgtspējīgā praksē. Viņiem ir platfoma, kurā jūs varat uzrakstīt par izaicinājumu, ar ko saskaraties. Piemēram, man ir tādu un tādu elementu atkritumu plūsma. Vai kādam tā nevarētu noderēt? Tāpat viņiem ir atvērtas diskusijas par iespējamiem ilgtspējas un biznesa modeļu uzlabojumiem.

Kurš Nīderlandē bija aprites ekonomikas iniciators?

Tā bija kombinācija. Valdībai ir korporatīvās sociālās atbildības (CSR) politikas dienaskārtība, tāpēc arī Nīderlandes kompāniju izcilības centrs CSR Netherlands daļēji ir valdības finansēts. Sākumā tika iedibinātas vairākas atbalsta organizācijas, tomēr vienlaikus tika ieaicinātas piedalīties arī kompānijas, tāpēc kopš paša sākuma uzsvars ir tiešām uz sadarbību un kā dabūt visus pie viena sarunu galda. Un kad jau kompānijas ir pie sarunu galda, tad atklājas arī biznesa iespējas, kā arī izplatās izpratne par aprites ekonomiku.

Cik liela ir KPMG komanda, kas strādā ar šiem jautājumiem?

Ar biznesa ilgtspējas jautājumiem Eiropā strādā 35 līdz 40 pilna laika darbinieki un liela daļa, mani ieskaitot, fokusējas tieši uz aprites ekonomiku. No vienas puses aprites ekonomika nav nekas jauns, jo tā bija prakse jau senajās civilizācijās, bet no otras puses mums kopā ar kompānijām nākas to atklāt no jauna. Izaicinājums šai pārejas posmā ir tāds, ka liela daļa no ekonomikas aizvien ir lineāra, un jautājums ir – kā jūs kā kompānija varat tajā navigēt.

Vai nav risks izkrist no aprites, kas lielākajā vairumā aizvien ir lineāra?

Mana personiskā pārliecība ir, ka nav citas izvēles. Es nesen dzirdēju ļoti iedvesmojošu kādas astronautes uzrunu. Viņa stāstīja, ka kosmosa kuģī ir ļoti ierobežots izmantojamo resursu daudzums. Ja kaut kas salūzt, jūs nevarat piezvanīt servisam, lai atved to un to, un ir jātiek galā ar saviem spēkiem. Robežas ir skaidras, un tās ir tuvas. Un šī astronaute teica, ka skats pa iluminatoru uz Zemi, kas atrodas lielajā, melnajā Visumā, viņai ir licis saprast, ka mēs dzīvojam kosmosa kuģī ar nosaukumu Zeme, un šim kosmosa kuģim ir ļoti skaidras robežas.

Vienā brīdī daudz kam pienāks robežas situācija, un ir jāatrod veidi, kā šos resursus atgūt. Izņemot saules enerģiju, mums nav citu izmantojamo resursu ārpus planētas. Tāpēc lineārā sistēma nav ilgtspējīga, un kā kompānija jūs varat būt šim aprites modelim avangardā, pa vidu, vai astē, bet vienā brīdī jums būs pāreja uz to jāveic. Mans uzskats ir, ka labāk to ir darīt laikus un iedibināt savu biznesa modeli aprites sistēmā.

Runājot par modeļiem, viens ir PaaS. Cik tas ir vispārināms?

Tas ir ļoti aptverošs, bet ir jāmainās skatījumam, kas vispār tiek darīts. Tā, piemēram, tā vietā, lai ražotājs pārdotu liftu, jūs varat pārdot vertikālo kustību starp stāviem. Klients, kurš to savai mājai izmanto, var maksāt par lifta izmantošanu, bet lifta īpašnieks un pakalpojuma sniedzējs paliek ražotājs. Tas nozīmētu ikmēneša maksu par lifta izmantošanu, nevis tā vienreizēju iegādi. Šāda sistēma nodrošina gan stimulu, lai tam liftam ir ilgs darba mūžs, gan lai tā daļas tiek nomainītas un pārstrādātas.

Tas maina arī ēku apsaimniekošanas modeli.

Jā, un jūs kā apsaimniekotājs paredzami saņemsit ilgtspējīgākas un izturīgākas savas ēkas daļas, kā arī par jums kā par patērētāju rūpējas attiecīgais serviss.

Līdzīgi ir ar apgaismojumu, kur pakalpojums jeb produkts, par ko jūs maksājat, ir gaisma. Tas nozīmē, ka jūs maksājat par izmantotajiem luksiem, par gaismu, nevis par spuldzēm. Tas savukārt mudinātu ražotājus uz izturīgāku un ekonomiskāku spuldžu ražošanu.

Proti, es nemaksāju arī par elektrību?

Jā. Jūs patērējat un maksājat par gaismu, un pakalpojuma sniedzējs gādā, lai lampas būtu vietā un rēķins par patērēto gaismu ir nomaksāts.

Tātad preču vietā klients maksā par funkciju?

Jā. Jo jums kā klientam ne obligāti ir nepieciešama spuldze. Jums vajag gaismu, lai lasītu. Šī pieeja liek pārvērtēt produktu kā īpašumu, un tā noteikti mazinās slikta dizaina gadījumus un vairos atkārtoto pārstrādi, jo resursu izšķērdība vairs nebūs ražotāja interesēs.

Ar privātām automašīnām piebāztie daudzdzīvokļu māju pagalmi ir viens no uzskatāmiem piemēriem nopirkto produktu čurnēšanai un vietas aizņemšanai.

Šeit atbilde ir automašīnu koplietojuma platformas – ka jums ir mašīna tikai uz to brīdi, kad jums vajag pārvietoties, bet pārējā laikā to lieto kādi citi.

Tāpat jārēķinās, ka resursu mums kļūst aizvien mazāk, un arī kā ražojošai kompānijai jums būs jārēķinās, kur tos iegūt – otrā pasaules pusē vai tepat no atkārtotās pārstrādes, kas var būt efektīvāk. Tāpēc ir arī tāda jauna parādība kā pilsētresursu ieguve (urban mining). Vecās ēkas var būt resursu ieguves avots, bet, lai tas būtu iespējams, ir jāpiedomā, kā tās dizainēt un kā izsekot izmantojamos materiālus (track and trace), kas prasa attiecīgas informācijas sistēmas.

Pilsētresursu ieguve ir interesants termins. Bet vai visa aprites ekonomika lielā mērā nesaistās ar urbanizāciju? Protams, ja neskaita bioekonomiku.

Tā ne obligāti ir urbanizācijas pazīme. Jo aprites ekonomika skatās, lai dzīves cikli noslēgtos lokāli. Arī efektivitātes dēļ ir loģiski, ka preču un resursu pārvietošana notiek pēc iespējas lokāli. Tāpēc svarīgi ir dalītie aktīvi un dalītās atkritumu plūsmas. Ļoti interesantas ir dalītās atkritumu plūsmas lauksaimniecībā. Piemēram, alus brūžu atkritumi var tikt izmantoti lopbarības ražošanai. jautājums ir – kā lokāli noslēgt šos bioloģiskos apļus? Un tie ir laukos, ne pilsētā.

Vienīgais, ka aprites ekonomikā ir tiešām ļoti, ļoti globāls, ir zināšanas. Tas nozīmē dalīšanos ar labākajām praksēm un kompetencēm. Kas der vienā vietā, var noderēt citā, tāpēc sadarbība un dalīšanās ir liela lieta, un tai ir jānotiek globāli.

Zināšanu globalizācija un pielietojuma lokalizācija.

Precīzi.

Intervija publicēta "Dienas Bizness" 12.04.2018. Autors: Didzis Meļķis.

Sazinieties ar mums

 

Pieprasījums iesniegt piedāvājumu

 

Iesniegt