Šī gada 1. martā ir stājies spēkā jaunais Publisko iepirkumu likums. Jauno Publisko iepirkumu likumu papildina virkne Ministru kabineta noteikumu, tādējādi paplašinot tiesisko regulējumu un detalizētāk nosakot publiskā iepirkuma veikšanas kārtību. Jaunais likums attiecībā uz tā sauktajiem “mazajiem iepirkumiem” paaugstina likuma piemērošanas “slieksni” līdz 10 000 EUR, joprojām nosakot, ka publiski piegādes vai pakalpojumu iepirkumi līgumcenas robežās no 10 000 EUR līdz 42 000 EUR un publiski būvdarbu līgumi līgumcenas robežās no 20 000 EUR līdz 170 000 EUR tiek veikti saskaņā ar vienkāršotu iepirkuma veikšanas kārtību, kura paredzēta jaunā Publisko iepirkumu likuma 9. pantā.

Direktīva 2014/24/ES

Jauna tiesiskā regulējuma publisko iepirkumu jomā ieviešanu nosaka EP 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ direktīvu 2004/18/EK. Jaunās direktīvas mērķis ir modernizēt un konkretizēt pastāvošo publiskā iepirkuma regulējumu, ņemot vērā arī Eiropas Savienības tiesas praksi publisko iepirkumu jomā un tās attīstīto izpratni par iepriekšējās direktīvas saturu.

Obligāta plānoto iepirkumu publikācija

Jaunais likums no 2017. gada 1. jūnija paredz obligātu pienākumu pasūtītājam publicēt paziņojumu par gada budžeta ietvaros plānotajiem iepirkumiem, norādot plānoto iepirkuma priekšmetu un paredzēto iepirkuma izsludināšanas laiku. Tādējādi piegādātājiem būs iespēja laikus uzzināt par iepirkumiem, kurus konkrētā gada ietvaros veiks konkrēts pasūtītājs. Vienlaikus pasūtītājam ir iespēja informāciju aktualizēt pēc nepieciešamības, paziņojumā vēlāk iekļaujot iepriekš neparedzētus iepirkumus.

Jaunas iepirkumu procedūras

Jaunais regulējums ievieš jaunus iepirkuma procedūru veidus – konkursa
procedūru ar sarunām un inovācijas partnerības procedūru. Papildus jau
iepriekšējā likumā paredzētai sarunu procedūrai un konkursa dialogam, abas
jaunās iepirkuma procedūras pasūtītājam dod iespējas vest ar
izvēlētajiem kandidātiem sarunas, lai saskaņotu pretendenta piedāvājumu saturu ar pasūtītāja vajadzībām. Tādējādi iepirkuma procedūra tiek padarīta elastīgāka un tiek palielinātas iespējas iegūt abpusēji izdevīgāku risinājumu, samērojot pasūtītāja vajadzības ar pretendenta un tirgus iespējām.

Piedāvājumu elektroniska iesniegšana

Publiskā iepirkuma modernizēšanai paredzēta arī pakāpeniska pāreja uz
piedāvājumu elektronisku iesniegšanu. Paredzēts, ka iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta paredzētajām robežvērtībām (EUR 5 225 000 būvdarbu līgumiem un EUR 135 000 piegādes un citiem pakalpojumu līgumiem) vai lielāka, piedāvājumi būs iesniedzami elektroniski no 2017. gada 1. oktobra, bet zem minētajām robežvērtībām - no 2018. gada 1. aprīļa. “Mazajiem iepirkumiem”, kas tiek veikti 9. pantā noteiktā kārtībā un likuma 2. pielikumā paredzēto pakalpojumu iepirkumiem, piedāvājumus varēs iesniegt elektroniski gan tikai no 2019. gada 1. janvāra.

Iepirkumu procedūras dokumentēšana

Jaunais likums detalizētāk regulē iepirkuma procedūras dokumentu noformēšanas jautājumus. Piemēram, tas nosaka, ka, iesniedzot piedāvājumu elektroniski, pretendents ir tiesīgs parakstīt ar vienu drošu elektronisko parakstu visus dokumentus kā vienu kopumu. Likumā tagad ir tieši noteikts, ka pasūtītājam ir jānodrošina protokolu, kas atspoguļo iepirkuma norisi, iepirkuma procedūru dokumentu (izņemot piedāvājumus), izsniegšana trīs darba dienu laikā pēc attiecīga pieprasījuma saņemšanas. 

Saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma kritērijs kā galvenais piedāvājuma izvēles kritērijs

Par galveno piedāvājumu vērtēšanas kritēriju jaunais Publisko iepirkumu
likums nosaka saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma kritēriju. Pasūtītājs to
nosaka, ņemot vērā izmaksas vai cenu, vai izmaksas un kvalitātes kritērijus,
vai tikai cenu. Likums nosaka, ka pasūtītājs joprojām kā kritēriju piedāvājumu salīdzināšanai un izvērtēšanai ir tiesīgs izmantot tikai cenu, ja sagatavotā tehniskā specifikācija ir detalizēta un citiem kritērijiem nav būtiskas nozīmes piedāvājuma izvēlē. Tas neattiecas uz “mazajiem iepirkumiem”, kas tiek veikti 9. pantā kārtībā un attiecībā uz likuma 2. pielikumā minētajiem pakalpojumiem, kur pasūtītājs joprojām ir tiesīgs izmantot zemākās cenas kritēriju. 

Apakšuzņēmēji

Ar jauno likumu tiek mainīts arī apakšuzņēmēju tiesiskais regulējums.
Likums uzliek pasūtītājam par pienākumu pieprasīt, lai pretendents savā
piedāvājumā norāda visus tos apakšuzņēmējus, kam nododamās līguma daļas vērtība ir 10 procenti no kopējās iepirkuma līguma vērtības vai lielāka, un katram šādam apakšuzņēmējam izpildei nododamo iepirkuma līguma daļu. Pasūtītājs var prasīt, lai noteiktus īpaši svarīgus uzdevumus līguma ietvaros pildītu tieši pats pretendents, ja tiek slēgts publisks būvdarbu vai publisks pakalpojumu līgums. Tāpat pasūtītājs varēs arī prasīt, lai piegādātājs un persona, uz kuras spējām tas balstās, ir solidāri atbildīgi par līguma izpildi.

Jaunais likums arī paredz noteikumus publiskos būvdarbos iesaistīto apakšuzņēmēju tiesību aizsardzībai. Publiska būvdarbu līguma gadījumā pasūtītājs var iepirkuma procedūras dokumentos paredzēt tiešu maksājumu veikšanu apakšuzņēmējiem, par attiecīgu summu samazinot nākamo maksājumu piegādātājam.

Apakšuzņēmēju un personāla nomaiņa

Jaunais publisko iepirkumu likums paredz arī prasības apakšuzņēmēju un
līguma izpildē iesaistītā personāla nomaiņai. Apakšuzņēmēju un personāla
nomaiņai kā arī jaunu apakšuzņēmēju piesaistei ir nepieciešama pasūtītāja
piekrišana. No jauna piesaistāmajam personālam būs jāatbilst iepirkuma procedūras dokumentos personālam izvirzītajām prasībām vai tam jābūt vismaz ar tādu pašu kvalifikāciju un pieredzi kā personālam, kas tika vērtēts, nosakot saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. 

Tāpat arī apakšuzņēmējiem, kas aizstāj sākotnēji iesaistītos apakšuzņēmējus, būs jāatbilst iepirkuma procedūras dokumentos izvirzītajām prasībām, bet, ja tiek mainīts apakšuzņēmējs, uz kura spējām balstījies izraudzītais pretendents, lai apliecinātu kvalifikāciju, tad iesaistāmajam apakšuzņēmējam jābūt tādai pašai kvalifikācijai. Pie tam likums nosaka, ka pasūtītājs arī nevar piekrist jauna apakšuzņēmēja iesaistei gadījumā, kad šādas izmaiņas, ja tās tiktu veiktas sākotnējā piedāvājumā, būtu ietekmējušas piedāvājuma izvēli.

Depozīts sūdzības gadījumā

Jaunais tiesiskais regulējums nemaina sūdzību par iepirkumu procedūru
pārkāpumiem iesniegšanas un izskatīšanas kārtību. Tomēr, iesniedzot sūdzību IUB, ir maksājams depozīts. To var iemaksāt kā naudas summu vai iesniegt bankas garantiju vai apdrošināšanas polisi. Depozīta apmērs ir ne vairāk kā 0,5 % no paredzamās līgumcenas, bet ne vairāk kā 15 000 EUR publiska būvdarbu līguma gadījumā un 840 EUR publiska pakalpojumu līguma un piegādes līguma gadījumā. 

Pārejas noteikumi

Saskaņā ar jaunajā likumā paredzētajiem pārejas noteikumiem, ja iepirkuma
procedūra ir izsludināta vai lēmums par iepirkuma veikšanu (ja iepirkuma
procedūra nav jāizsludina) ir pieņemts pirms 2017. gada 1. marta, tad iepirkuma procedūra pabeidzama, tai skaitā apstrīdama vai pārsūdzama, saskaņā ar iepriekšējo likumu. Bet ja tas noticis pēc 1. marta, tad ir piemērojams jaunais likums. 

Jauns sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums

Augstāk minētais Publisko iepirkumu likuma regulējums neattiecas uz
sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem. Īstenojot 2014. gada 26. februāra Direktīvas 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ direktīvu 2004/17/EK, prasības, ir pieņemts arī jauns Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums, kas stāsies spēkā 2017. gada 1. aprīlī.

Autors: Laura Vilka, Zvērināta advokāte, KPMG Latvija.