Vai aprēķināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā ienākuma korekciju par reprezentācijas izdevumiem tāpat kā VID?

Vai aprēķināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā...

KPMG nodokļu jaunumu apskats - Septmebris 2016

Raksta autors

Direktore, Nodokļu konsultāciju pakalpojumi

KPMG Baltics SIA

Kontaktinformācija

Saistītais saturs

Vai aprēķināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā ienākuma korekciju par reprezentācijas izdevumiem tāpat kā VID?

Reprezentācijas izdevumi ir aktuāls temats, kas ir ticis daudz analizēts un aprakstīts, it īpaši apskatot, kāda veida izmaksas būtu uzskatāmas par reprezentācijas, reklāmas vai ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem. 

Šajā rakstā mēs fokusēsimies uz salīdzinoši retāk aplūkotu, bet ne mazāk pretrunīgu tematu saistībā ar reprezentācijas izmaksām, proti, kā aprēķināt korekciju uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijā un ar kādu grāmatošanas metodi attiecīgo korekciju būtu visatbilstošāk aprēķināt. Tāpēc reprezentācijas izmaksu definīcija un apraksts tiks sniegts tikai īsam vispārīgam ieskatam.

Reprezentācijas izmaksas

Atbilstoši UIN likumam nodokļa maksātājam ir jāpalielina ar UIN apliekamais ienākums par 60% no reprezentācijas izdevumiem izmantotās summas.

Atbilstoši UIN likumam reprezentācijas izdevumi tiek definēti kā nodokļa maksātāja izdevumi tā prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī. Saskaņā ar likumu šie izdevumi  ietver izdevumus publisku konferenču, uzņemšanu un maltīšu rīkošanai, kā arī izdevumus nodokļa maksātāju reprezentējošu priekšmetu izgatavošanai. Tomēr, tā kā šī definīcija nav izsmeļoša un visaptveroša, bieži ir diskusijas par to, vai izmaksa uzskatāmāka par reklāmas izmaksu, kas ir pilnībā atskaitāma, reprezentācijas izmaksu vai darbinieku vai klientu/potenciālo klientu izklaides izmaksu.

Svarīgie faktori, kas var palīdzēt identificēt, kādi izdevumi nav uzskatāmi par reprezentācijas izmaksām, ir:

- Vai izdevumi ir priekš darbiniekiem vai klientiem. Ja izdevumi ir saistīti tikai ar darbinieku izklaidi, pamatā tie būtu vai nu apliekami ar algas nodokļiem, ja tie ir personificējami, vai uzskatāmi kā izdevumi, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Ja izdevumi ir saistīti ar klientiem, tad tie pamatā būtu uzskatāmi par reprezentācijas izdevumiem;

- Vai izdevumi ir saistīti ar uzņēmuma prestižu un popularizēšanu kopumā vai konkrēta produkta vai pakalpojuma popularizēšanu. Ja izmaksas tiek gūtas, lai reklamētu specifisku produktu vai pakalpojumu, tās būtu uzskatāmas par reklāmas izmaksām nevis reprezentācijas izmaksām un atskaitāmas pilnā apmērā.

Ir svarīgi piezīmēt, ka izmaksu klasifikācija priekš UIN un pievienotā vērtības nodokļa (PVN) ir jābūt konsekventai. Ja izdevumi tiek uzskatīti par reprezentatīvajiem izdevumiem PVN aprēķinā un tikai 40% no priekšnodokļa tika atskaitīti, šīm izmaksām būtu jābūt uzskatāmām pār tāda paša veida izmaksām UIN aprēķinā un otrādāk.

Reprezentācijas izdevumu grāmatošana

Savā praksē esam saskārušies ar trīs dažādiem veidiem, kā uzņēmumi uzskaita reprezentācijas izdevumus grāmatvedībā. Katrs atšķiras ne tikai ar uzskaiti grāmatvedības reģistros, bet arī var rezultēties atšķirīga neatskaitāmo reprezentācijas izdevumu summa, par kādu palielina apliekamo ienākumu UIN deklarācijā. 

Pirmā pieeja, ko bieži izmanto uzņēmumi, ir vienkāršāka un izdevīgāka uzņēmumam. Piemēram, uzņēmums iegādājas reprezentācijas priekšmetus par EUR 121, kas ietver arī pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN) EUR 21 apmērā. Lai aprēķinātu neatskaitāmo priekšnodokli, uzņēmums 60% no rēķinā norādītā PVN (EUR 12,60) iegrāmato izdevumu kontā. Šajā gadījumā nodokļa maksātāji reprezentācijas izdevumu grāmatošanai izmanto tikai divus kontus – vienu atskaitāmā priekšnodokļa 40% apmērā un otru izdevumu un neatskaitāmā priekšnodokļa uzskaitei. Piemērs sniegts tabulā.

Lai noteiktu, par kādu reprezentācijas izdevuma daļu ir jāpalielina apliekamais ienākums, 7xxx konta kopsummu pareizina ar 60% (EUR 112,60 x 60%= EUR 67,56). Rezultātā UIN deklarācijā apliekamo ienākumu palielina par 60% no reprezentācijas izdevumiem un 60% no neatskaitītā priekšnodokļa (t.i. 36% no kopējā priekšnodokļa).  No grāmatvedības viedokļa šāda pieeja ir ērta, un normatīvie akti neparedz neatskaitāmā priekšnodokļa grāmatošanu atsevišķā kontā. 

Otrā pieeja ir tā, kā iesaka rīkoties Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) metodiskajā materiālā “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanu un maksāšanu”. VID metodiskajā materiālā sniegts iepriekš aprakstītais piemērs, un norādīts, ka, “nosakot reprezentācijas izdevumu daļu, par kuru palielina apliekamo ienākumu, aprēķina 60% no reprezentācijas izdevumiem izmantotās summas (t.i. rēķina kopsummas): 100 x 0,6 + 21 x 0,6 = EUR 72,6. Aprēķinot UIN, apliekamo ienākumu palielina par reprezentācijas izdevumu daļu 72,60 euro”. Tādejādi VID ieskatā visa neatskaitāmā priekšnodokļa summa (60% no kopējā priekšnodokļa) ir jāiekļauj korekcijas summā ar UIN apliekamā ienākuma aprēķināšanai. Tā rezultātā šajā variantā apliekamā ienākuma palielinājums ir lielāks kā pirmajā variantā. 

Lai nodrošinātu pārskatāmu uzskaiti un vēlamo rezultātu, uzņēmumam ir jāizveido atsevišķs konts neatskaitāmā priekšnodokļa uzskaitei. Piemērs sniegts zemāk tabulā.

Cita pieeja ir atsevišķa konta izveide neatskaitāmajai reprezentācijas izdevumu daļai, ieskaitot neatskaitāmo priekšnodokli.

Likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” ir noteikts, ka apliekamo ienākumu palielina par 60% no reprezentācijas izdevumiem izmantotās summas. Pēc šīs definīcijas reprezentācijas izdevumi ietver tikai 60% no priekšnodokļa, jo 40% no priekšnodokļa uzņēmums saņem atpakaļ no valsts (tātad šo summu nav izmantojis reprezentācijas izdevumiem un nav atspoguļojis peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā izdevumu). Tādēļ likuma normām atbilstošāka būtu iepriekš aprakstītā pirmā pieeja. Tajā pašā laikā pieeja, ko piedāvā VID, nodrošina to, ka apliekamā ienākuma korekcijas summa par vienādiem reprezentācijas izdevumiem ir vienāda gan uzņēmumam, kurš veic pilnībā ar PVN apliekamus darījumus un atskaita priekšnodokli pilnībā, gan tam, kurš savas uzņēmējdarbības ietvaros veic ar PVN neapliekamus darījumus un priekšnodokli par attiecīgajiem darījumiem vispār nevar atskaitīt. 

Lai gan pirmā pieeja ir uzņēmumam izdevīgāka un nav pretrunā ar likuma normām, ir jāņem vērā, ka, izvēloties to, var rasties domstarpības ar VID, un pastāv risks, ka audita rezultātā VID varētu mēģināt aprēķināt lielāku maksājamo UIN.

© 2017 KPMG Baltics SIA, Latvijā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību un KPMG neatkarīgu dalībfirmu, kuras saistītas ar Šveicē reģistrēto KPMG International Cooperative (KPMG International), tīkla dalībfirma. Visas tiesības pieder autoram.

Sazinieties ar mums

 

Pieprasījums iesniegt piedāvājumu

 

Iesniegt

Jaunā KPMG tīmekļa vietne

KPMG International ir izstrādājusi mūsdienīgu digitālo platformu, kas sniedz uzlabotu lietošanas pieredzi un ir optimizēta jauna un saistīta satura atklāšanai.

 
Lasīt vairāk