Kādi nodokļu likumu grozījumi glūn aiz stūra?

Kādi nodokļu likumu grozījumi glūn aiz stūra?

KPMG nodokļu jaunumu apskats - Septmebris 2016

pdf Lejuplādēt pdf (116.2 KB)

Raksta autors

Direktore, Nodokļu konsultāciju pakalpojumi

KPMG Baltics SIA

Kontaktinformācija

Saistītais saturs

Kādi nodokļu likumu grozījumi glūn aiz stūra?

Neskatoties uz to, ka 2017. gada janvāra pirmajās nedēļās organizēsim KPMG Baltics SIA nodokļu speciālistu vadītu semināru par pieņemtajiem grozījumiem nodokļus regulējošajos normatīvajos aktos, vēlējāmies lasītājus laicīgi informēt par potenciālajiem nodokļu grozījumiem jau tagad.

Ministru kabinetā šobrīd tiek izskatīti grozījumi vairākos nodokļu likumos. Šos grozījumus tuvāko mēnešu laikā vēl skatīs Saeima un tie, iespējams, tiks mainīti. Neskatoties uz to un ņemot vērā, ka daļai uzņēmumu budžeta sagatavošanas process vēl rit pilnā sparā, ar šo rakstu vēlamies sākt rakstu sēriju, ar kuriem ieskicēsim būtiskākās jomas, kurās Ministru kabinets plāno piedāvāt Saeimai grozīt nodokļus regulējošos likumus, lai nodokļu maksātājiem, kurus šīs jomas skar, ir iespēja savlaicīgi sākt gatavoties izmaiņām un tās ņemt vērā.

Likums “Par nodokļiem un nodevām”

No šī gada komercbankām ir pienākums ziņot par aizdomīgiem darījumiem ne tikai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam, bet arī Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Piedāvātie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” plāno paplašināt šo pienākumu ziņot VID par aizdomīgiem darījumiem uz visiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem. Tādejādi, arī, piemēram, nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem, nekustamo īpašumu aģentiem vai starpniekiem būtu pienākums ziņot VID par aizdomīgiem darījumiem saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.2 pantā noteiktajiem kritērijiem.

Papildus plānots uzlikt specifisku pienākumu zvērinātiem notāriem ziņot VID par gadījumiem, kad mantinieks mantojamās mantas sastāvā norādījis nereģistrējamu kustamu mantu, tai skaitā skaidru naudu, kuras novērtējums pārsniedz EUR 15 000. 

Sankcijas par neziņošanu ir paredzētas līdz 5% no apgrozījuma tiem subjektiem, kuru apgrozījums vai saimnieciskās darbības ieņēmumi iepriekšējā gadā pārsniedz EUR 1 miljonu, un līdz EUR 5 000 citiem subjektiem. VID būs tiesības noteikt faktisko soda apmēru, ņemot vērā dažādus apstākļus, piemēram, pārkāpuma (par kuru netika ziņots) smagumu un ilgumu vai to, kādā mērā pie atbildības sauktais nodokļa maksātājs sadarbojas ar VID.

Papildus, lai apkarotu ēnu ekonomiku, kas lielā mērā balstīta uz skaidras naudas norēķiniem, likumā paredzēts iekļaut ierobežojumu fiziskām personām, kas neveic saimniecisko darbību, veikt darījumus, kas pārsniedz EUR 7 200 skaidrā naudā. Tas attiecas arī uz darījumiem, neatkarīgi no tā, cik un cik lielos maksājumos tiek veikti maksājumi, vai arī kam tie tiek veikti.

Likums “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”

Tiek paplašināta reprezentatīva automobiļa definīcija, lai aptvertu arī automašīnas, kuras pēc būtības atbilst likuma definīcijai par reprezentatīvajiem automobiļiem un netiek izmantotas kravu pārvadājumiem, bet līdz šim tām netika piemēroti ierobežojumi izdevumu atskaitīšanai nodokļa aprēķina vajadzībām tāpēc, ka tās tiek klasificētas kā kravas automobiļi (N1 kategorija). Tādejādi, plānots, ka ierobežojumi par izdevumu atskaitīšanu nodokļa aprēķina vajadzībām tiks piemēroti arī kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 3000 kg, kam ir vairāk nekā trīs sēdvietas, ieskaitot vadītāja sēdvietu, ja tie klasificēti kā N1 kategorijas kravas auto, bet pēc būtības ir vieglais (M1 kategorijas) automobilis.

Būtisks grozījums, par kuru Finanšu ministrija ir diskutējusi jau vairāk kā gadu, ir ierobežojumi izmantot iepriekšējo periodu nodokļu zaudējumus. Finanšu ministrija apsvēra dažādus ierobežojumu variantus, kas ietvēra arī ierobežojumu par gadiem, kuros nodokļu zaudējumus var izmantot. Tomēr šobrīd piedāvātajā likuma grozījumu redakcijā ir paredzēts, ka no taksācijas gada, kas sākas 2017. gadā, nodokļu maksātājs varēs izmantot nodokļu zaudējumus, kas radušies 2008. un vēlākos taksācijas gados, ne vairāk kā kārtējā gada 75% apliekamā ienākuma segšanai. Kā argumentu šādai pieejai likumdevējs minējis, ka šādu pieeju izmantojušas citas ES dalībvalstis. Tomēr jāatzīmē, ka, piemēram, Lietuva, kur ir tieši šāds zaudējumu pārnešanas ierobežojums, ir arī iespēja pārnest zaudējumus grupā, kur Latvijā šis atvieglojums tika atcels pirms diviem gadiem.

Papildus likumā paredzētas šādas izmaiņas:

- Precizētas likuma 17.2 panta normas par procedūru, ar kādu tiek atcelts Ministru kabineta lēmums par atlaides piešķiršanu lielajiem investīciju projektiem, ja pēc projekta īstenošanas projekts neatbilst likumā vai noteikumos ietvertajām prasībām, kā arī likumā paredzēta virkne jomu par šī nodokļu atbalsta piešķiršanu un kontrolēšanu, kuras nosaka Ministru kabineta noteikumi.

- Noteikts pienākums nodokļa maksātājiem, kam pasludināts maksātnespējas process un maksātnespējas administrators ir pieņēmis lēmumu par saimnieciskās darbības neturpināšanu, iesniegt uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju kopā ar bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Šobrīd šāds pienākums normatīvajos aktos nav paredzēts, bet VID ir konstatējis, ka arī šādi uzņēmumi gūst apliekamu ienākumu, piemēram, no savas mantas atsavināšanas.

- Noteikts, ka nodokļa avansa maksājumus aprēķina VID (EDS sistēmā), nevis nodokļa maksātājs, kā arī paredzēts atteikties no avansa apmēra korekcijas saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto patēriņa cenu indeksu.

- Precizēts, ka nodokļa maksātāji neveic avansa maksājumus, sākot ar mēnesi, kurā Komercreģistrā izdarīts ieraksts par komersanta darbības apturēšanu, nevis iesniegts iesniegums VID par saimnieciskās darbības apturēšanu.  

© 2017 KPMG Baltics SIA, Latvijā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību un KPMG neatkarīgu dalībfirmu, kuras saistītas ar Šveicē reģistrēto KPMG International Cooperative (KPMG International), tīkla dalībfirma. Visas tiesības pieder autoram.

Sazinieties ar mums

 

Pieprasījums iesniegt piedāvājumu

 

Iesniegt

Jaunā KPMG tīmekļa vietne

KPMG International ir izstrādājusi mūsdienīgu digitālo platformu, kas sniedz uzlabotu lietošanas pieredzi un ir optimizēta jauna un saistīta satura atklāšanai.

 
Lasīt vairāk